Lai atpūstos no ikdienas darbiem, pabūtu neparastā meža ieskāvienos un atrastu atbildes uz daudziem sen uzdotiem jautājumiem, kā arī iegūtu jaunus domu biedrus, mēs dosimies uz Pokaiņu meža valstību.
Izbraukšana no Rīgas 11.09.2011. plkst. 8:00 autobusā vai mikroautobusā, atgriešanās vakarā (aptuveni plkst. 21:00).
Kaziņu ferma „Līcīši”. Ozolniekos sieru taisa īstena latviete Māra, kura ļauj samīļot piena devējas kazas. Pirms dodaties ārā no mājas, grozā ielieciet kādu burkānu kazāmJ. Tur mīt ap simt kazu. Aploks ir pašā pagalma vidū, pagalms - meža vidū. Līcīšu kazas ir superīgas lēdijas. Glaužas klāt, skrubina pirkstus, groza galvu, ļauj paglāstīt bārdu un pēta, kā ciemiņš apģērbies. Kaut nu kabatas būtu uztūkušas no maizes un kāpostlapām... Saimniece Māra Liepiņa savas kaziņas ļauj gan paijāt, gan barot ar līdzpaņemtiem dārzeņiem. Kazas esot ziņkārīgas un uzticīgas. Kā pierādījums no aploka izšmauc melna kaza un tekalē saimniecei līdzi kā šunelis. Aiz kazas strīpainais runcis Mikus. Tādā raibā kompānijā dodamies skatīties, kā top siers. To var redzēt pa vairākiem logiem, degustācija notiek pirtī, kur pa logu var redzēt, kā plūst upe. Siers ir gards. Gan tas, kurš maigs kā biezpiens, gan tas, kurš pagulējis garšvielās un eļļā.
Saimniecības, siernīcas apskate ar piena un siera degustāciju – pieaugušajiem Ls 1,40, bērniem Ls 0,70
Valgundes pareizticīgo sieviešu klosteris.Rīgas pareizticīgo Sv. Trijādības sieviešu klostera pirmsākumi meklējami 1886. gadā, kad Krievijas cara padomnieka Borisa Mansurova sieva Marija ar meitām Katrīnu un Natāliju no Maskavas pārcēlās uz Rīgu. Marija Mansurova kopa ar meitām Rīgā nodarbojās ar labdarību, palīdzot bāreņiem un vecām trūcīgām sievietēm. 1891. gada 1.maijā atklāja meiteņu bāreņu patversmi. 1892. gadā no patversmes izveidoja sieviešu kopienu. Pēc Rīgas pareizticīgo arhibīskapa Arsēnija lūguma, Kurzemes guberņas vicegubernators Aleksandrs Muravjovs 1894. gadā sieviešu kopienas vajadzībām piešķīra 200 ha lielu meža gabalu netālu no Jelgavas – Valgundē – malkas ciršanai, lai varētu apkurināt kopienas telpas Rīgā. Vieta bija klusa, apkārt mežs, un tāpēc to nosauca par tuksnesi (Pustinku). 1895. gadā meža stigu krustojumā Pustinkā (Valgundē) cēla pirmo kapelu. Sākumā kopienas māsas Valgundē dzīvoja tikai no maija līdz septembrim. Valgunde un tās apkārtnē bija piemērota vieta klostera celšanai. Mansurovas turpināja ziedojumu vākšanu Latvijas novados un Krievijas guberņās. Boriss Mansurovs lūdz finansiālu palīdzību Krievijas caram. Aleksandrs III no valsts kases B. Mansurovam piešķīra 29 tūkstošus rubļu. Šo naudu izlietoja Rīgas pareizticīgo sieviešu kopienas vajadzībām, zvanu iegādei. Par šiem līdzekļiem cēla arī baznīcu Valgundē. 1897. gada 6.augustā tika ielikts Valgundes Kunga Apskaidrošanas baznīcas pamatakmens. 1899.gada 20. jūnijā Rīgas un Jelgavas pareizticīgo arhibīskaps Agafangels iesvētīja Kunga Apskaidrošanas baznīcu Valgundē. Pastāvīgi šeit sāka dzīvot 30 māsas. 1902. gada 12. janvārī ar Sv. Sinodes lēmumu Rīgas pareizticīgo sieviešu kopienu pārveidoja par Rīgas Sv. Trijādības sieviešu klosteri, bet Valgunde kļuva par tās filiāli.
Pokaiņu mežs ir ļoti sena, gleznaina un neparasta vieta, kas pēdējos gados satraukusi ļaužu prātus un liek tiem pašiem traukties uz tālo mežu, lai to skatītu savām acīm.Kāds aiziet vīlies, lielākās daļas doma - "kaut kas tomēr te ir", pārējie brauc vēl un vēl vienatnē vai ar domu biedriem. Pokaiņu mežs - pauguri ar stāvām, eglītēm, liepām un ozoliem klātām nogāzēm un purvu vai ūdens actiņām dziļākajās ielejās. Pokaiņu noslēpuma redzamā daļa slēpjas meža nocirstajā daļā. Tie ir akmeņi - nelieli, vidēji lieli vai pavisam lieli, atsevišķi un grupās, kaudzēs, akmens "upēs" un valnīšos vairāku simtu hektāru platībā. Viena no neredzamām vietas izpausmēm ir miers, liels miers. Protams, ja netraucē citi cilvēki. Par redzējumiem, enerģijām un dažādām konkrētām izjūtām var runāt atsevišķi cilvēki, kaut gan arī to nav mazums. Mākslinieka Valda Celma veidotais Pokaiņu simbols attēlo zemes kausā paslēptu piramīdu. Saules stari simbolizē enerģiju, kura nāk no šīs piramīdas, un reizē tā uztur arī no kosmosa nākošo enerģiju.
Ieejas maksa pieaugušajiem Ls 1,20; pensionāriem, skolēniem – Ls 1,00.
Ķeveles jeb Karaļa avoti – deviņu avotu burvība. Avotiem ir sena vēsture, kuras sākums datējams ar XVII gadsimtu. Kā stāsta teika, latviešu dziednieki ar šī avota ūdeni izdziedināja Zviedrijas karali Kārli XII, kam galma mediķi vairs neesot spējuši palīdzēt. No tā laika radies šo avotu jaunais nosaukums "Karaļa avoti". Tautā šos avotus vēl dēvē par "Septiņiem avotiem". Karaļavoti atrodas 5km no Auces ekoloģiski tīrā vietā, gleznainā graviņā, kur apkārt aug staltas egles. Gravas augštecē iztek deviņi spēcīgi avoti. Tie veido strautu. Tālākajā strauta ceļā ir vēl divtik avotu, tā kā kopā var runāt par trejdeviņiem avotiem. Tomēr vispopulārākie ir pirmie deviņi avoti, tiem arī ir vieglāk piekļūt, tie atšķiras pēc garšas un dziednieciskajām īpašībām. Pirmais avots ir vēsāks, salīdzināms ar atšķaidītu bērza vai kļavas sulu, mutē paliek it kā skābena garša, ieteicams slimniekiem, kurus nomoka audzēji. Otrais avots ir dzidrākais ar vieglāku garšu, mazina slimību attīstību. Trešais avots ir gardākais un saldākais, ieteicams acīm. Ceturtais avots it kā sausāks, miltaināks, koncentrētāks, lietojams kā aktivizējošs dzeramais ūdens gan slimniekiem, gan veseliem cilvēkiem. Piektais un sestais avoti ir vēsi un sausi, vispārējam tonusam. Septītais avots ir lielisks dzeramais ūdens ar veselības avotam atbilstošu raksturojumu. Astotajā un devītajā avotos tek vienkārši labs, garšīgs dzeramais ūdens.
Ieteikums: variet paņemt līdzi trauku vērtīgajam avotu ūdenim!
Brauciena maksa pieaugušajiem 15,- Ls, bērniem 10,- Ls
Cenā ietilpst: autobusa/mikroautobusa noma, gidu pakalpojumi.
Cenā neietilpst: ieejas maksas apskates objektos, ēdināšanas izdevumi, ziedojumi Valgundes pareizticīgo sieviešu klosterim.
Ja esi izlēmis pievienoties, dari mums to zināmu zvanot vai rakstot līdz 30.07.2011.
|
