Lai vairāk iepazītu sevi, pabūtu vienatnē klostera klusumā un atrastu jaunus domu biedrus, tiek organizēts brauciens uz Pjuhticas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas klosteri (Igaunija).
Izbraukšana no Rīgas 02.07.2011. plkst. 12:00 autobusā vai mikroautobusā, atgriešanās svētdienas vakarā (aptuveni plkst. 17:00).
Brauciena maksa pieaugušajiem 25,- Ls, bērniem 15,- Ls Ja esi izlēmis pievienoties, dari mums to zināmu rakstot vai zvanot līdz 27.06.2011.
Pjuhticas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas klosteris. Igaunijas ziemeļos, aptuveni pa vidu starp Somijas līci un Peipusa ezeru, ir tāda vieta Pjuhtica, kas igauņu valodā nozīmē Svētais kalns un uz kurieni jau vairāk nekā 400 gadus diendienā nebeidz plūst ļaudis. Sākotnēji to sauca par Dzērvju kalnu (Kuramae), bet kad tā pakājē pie pazemes ūdens avota igauņu ganiem trīs dienas pēc kārtas rītausmā mirdzošā, debeszilā tērpā parādījās Dievmāte un, uzvedusi viņus kalnā, apstājās pie sena ozola, kurā viņi atrada brīnumdarošo Dievmātes Aizmigšanas ikonu, šo vietu nodēvēja par Svēto. Pareizticīgie tur uzcēla koka lūgšanu namiņu. Kopš 19. gadsimta beigām Pjuhticā atrodas arī Baltijā lielākais pareizticīgais sieviešu klosteris. Šovasar, ieejot pa klostera vārtiem un tuvojoties Dievmātes Aizmigšanas baznīcai, celiņa kreisajā pusē puķu stādījumos lasām: "Klosterim 117 gadi.” Kā katru gadu, lielākais ļaužu pieplūdums klosterī gaidāms 28. augustā, kad Pareizticīgā Baznīca atzīmē Dievmātes Aizmigšanas svētkus, kas vienlaikus ir arī Pjuhticas Dievmātes Aizmigšanas katedrāles altārsvētki. Uz tiem ierodas simtiem svētceļnieku no Baltijas un Skandināvijas, kā arī no Krievijas un citām valstīm. Pjuhticā ierodas ne tikai svētceļnieki, lai palūgtos un pastrādātu, jo darbs – kas klosterī nekad netrūkst – arī ir sava veida lūgšana. Lielos, komfortablos autobusos atbrauc arī pēc kaut kā autentiska, kosmētiski neizremontēta, masu medijos joprojām reti ieraugāma izslāpuši tūristi, kas laikam tikai pieraduma dēļ visu vēro caur foto vai video kameras objektīvu. Te patvērumu meklē arī alkohola un narkotiku atkarības vajātie vai citu iemeslu dēļ izmisumā nonākušie. Kā teica viena no klostera paklausībniecēm māte Nadežda: "Dievmāte aicina visus – ticīgus un neticīgus, labus un ļaunus. Daudzi paši nezina, kāpēc brauc, bet Dievmāte aicina, un viņi ierodas...” Lūdzam Jūs ar sapratni un cieņu izturēties pret uzvešanās noteikumiem klosterī. Atrašanās klosterī ietver dzīvošanu klostera viesnīcā, dienas kārtības ievērošanu saskaņā ar klostera priekšnieces svētību, pa spēkam esoša darba izpildi, piedalīšanos Dievpakalpojumos. Svētceļnieku apģērbs nedrīkst būt izaicinošs un netīrīgs, sievietēm obligāti jābūt svārkos, kuri sedz ceļus un apģērbā, kurš sedz plecus, galvai jābūt apsegtai ar lakatu. Vīriešiem ir nepieļaujami šorti un īsas bikses, vēlams, lai vīrieši būtu ģērbti kreklos ar garām piedurknēm.
|
