Lai gūtu pozitīvus iespaidus, atpūstos no ikdienas darbiem un iegūtu jaunus domu biedrus, mēs dosimies uz Kristus Karaļa kalnu (Aglona).
Izbraukšana no Rīgas 23.07.2011. plkst. 7:00 autobusā vai mikroautobusā, atgriešanās vakarā (aptuveni plkst. 22:00).
Miniatūrā karaļvalsts Preiļos – Leļļu muzejs. Leļļu muzeja īpašniece un veidotāja ir Preiļu māksliniece Jeļena Mihailova, kas gada laikā ir radījusi 150 lelles. Visas lelles ir oriģināls mākslas darbs, kuru māksliniece īsteno pilnīgi saviem spēkiem. Lelles ir izvietotas dažādos interjeros, katrai lellei ir savs stāsts un tapšanas vēsture. Būs iespēja ietērpties un nofotogrāfēties kolorītajos leļļu tērpos.
Ieejas maksa Ls 1,20, ar pārģērbšanos Ls 1,50
Aglonas maizes muzejs. Aicinājums uz sarunu par maizi, maizes tapšanas procesu: svaigas maizes degustācija, zāļu tējas baudīšana, iespēja iegādāties Aglonas maizīti un konditorijas izstrādājumus. Maizes muzejā apmeklētājus uzņem pati saimniece latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu. Ciemiņu uzņemšanai sagatavots teatralizēts uzvedums, tā autore ir pati Vija Ancāne. Muzejā deg sveces, uz galda māla krūzēs kūp zāļu tēja, uz linu galdauta smaržo rudzu maize. Saruna sākas ar rudzu graudu atpazīšanu un izgaršošanu. Vija Ancāne savākusi desmitiem sakāmvārdu, ticējumu, pasaku, uzzinājusi ieražas, kas saistītas ar labības audzēšanu, maizes cepšanu un ēšanu. Te var ieklausīties, kā san vārpas, kā skan spriguļi. Te var iemācīties senas rotaļas un spēles, kas saistītas ar labību un maizi. Ciemiņiem ir iespēja pagaršot maizīti, iemēģināt roku dzirnavu griešanā vai pilnas graudu sētuves turēšanā.
Maksa pieaugušajiem Ls 2,50, bērniem un pensionāriem Ls 2,-
Aglonas katoļu baznīca ir Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Dominikāņu ordenis Aglonā nodibināja klosteri un gadu vēlāk uzcēla pirmo koka baznīcu. Kad 1699. gadā uzceltā baznīca nodega, tās vietā 1768. - 1780. g. uzcēla mūra klostera ēku un staltu baroka stila baznīcu ar dieviem 60 m augstiem torņiem. Dievnama interjera apdare tapusi 18. - 19. gs. Baznīcas iekārtas priekšmeti - kancele, ērģeļu prospekts, ērģeles, biktssols, soli darināti 18. gs., sānu altāri - 19. gs. sākumā. Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulpūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte"(17.gs.), kuru atsedz tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā. Pastāv uzskats, ka tai piemīt dziednieciskas spējas. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu.
Kristus Karaļa kalns - jau sen šo vietu dēvējuši par Karaļa kalnu. Tā ilgi bija aizaugusi, bet 2006. gada 16. septembrī ar pirmo Karaļa kalnā uzstādīto koka skulptūru aizsākās jaunas svētvietas veidošana netālu no Aglonas. Tagad divus kilometrus pa UDagdas ceļu Aglonas ezera krastā divdesmit hektāru lielā platībā radīts unikāls skulptūru parks, kas ieguvis nosaukumu Kristus Karaļa kalns, jo te viss tiek veidots pateicībā Dievam kā garīga vieta, kur cilvēkiem smelties dvēseliskas vērtības. Skulptūru parka sākums ir Jēzus Kristus - Uzvarētāja lielais koka tēls, kuru Ēriks Delpers izcirta no Jāņa Stupāna mežā atrasta sešsimt gadu veca ozola. Kad koku nocirta, tas gāzās ar tādu spēku, ka zeme norībēja. Gandrīz visas skulptūras veidotas no ozoliem, kas auguši Jāņa mežos, bet nu jau ari citi, redzot, kā rodas iespaidīgais parks, ziedo savus kokus. Kristus Karaļa kalnā iestādīts Ēdenes dārzs, ko stādīja simt divdesmit ģimeņu kā simbolisku savas dzimtas turpinājumu. Starp ābelēm aug arī bumbieres, smiltsērkšķi, ko vairākas ģimenes izvēlējās par savu koku. Uz mazāka blakus kalniņa iecerēts celt dievnamu visu konfesiju pārstāvjiem, arī tā būs koka būve, kā viss Karaļa kalnā. Daudzie ciemiņi, kas te pabijuši, apgalvo: šī ir vieta, kur rodas tikai labas domas.
Ieejasmaksa ziedojumu veidā.
Brauciena pamatmaksa pieaugušajiem Ls 20,-,bērniem Ls 15,-.
Cenā ietilpst: autobusa/mikroautobusa noma, gidu pakalpojumi.
Cenā neietilpst: ieejas maksas apskates objektos, ēdināšanas izdevumi, ziedojumi.
Ja esi izlēmis pievienoties, dari mums
to zināmu zvanot vai rakstot līdz 18.07.2011.
|
